Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai. Pasaulē ir dažādas Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas, piemēram, pareizticīgo konfesijas pārstāvji šos svētkus svin tā pat kā Ziemassvētkus – ar dāvanām, pantiņiem un lielu mielasta galdu pie kura satiekas visa ģimene. Jaunā gada pantiņi un dažādi apsveikumi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem(plaša izvēle te – https://labadavana.lv/apsveikumi/svetki/ziemassvetki/anekdotes/). Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu. Netrūkst vietas, kas Jaunā gada sagaidīšanu atzīmē ar karnevālu.
VISA JAUNĀ SIMBOLS – JAUNGADA NAKTS
Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
KĀ JAUNGADU SVIN LATVIJĀ?
Latviešu Jaunā gada svinēšanas tradīcijās ir iegājies, ka to sāk svinēt jau dienu iepriekš – Vecgada vakarā. Kad pulkstenis nozvana pusnakts iestāšanos, tiek atkorķēts šampānietis un sveikti visi radi un draugi, novēlot tiem laimīgu un saticīgu jauno gadu. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl viena latviešu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcija ir laimes liešana, kas ir sava veida novēlējums nākotnei. Šis nākotnes zīlēšanas rituāls ir palicis nemainīgi populārs no Padomju laikiem, taču aizsācies Senajā Grieķijā.